Nesenais lietus ir pārbaudījums ne tikai apaviem, bet arī flīzēm. Ja tās jau pēc pirmās ekspluatācijas sezonas kļūst slidenas, to izskats un izmērs vairs nav tik svarīgs.
Aizsardzība pret mitrumu terases flīzēm nav papildu priekšrocība, bet gan obligāta prasība. Tas ir īpaši svarīgi, ja dzīvojat reģionā ar paaugstinātu mitruma līmeni vai biežiem nokrišņiem. Ja flīzes āra terasei ir pārāk gludas, pat neliels mitrums var radīt slīdēšanas risku.
Daudzi iedomājas spēcīgu lietu un pilnībā applūdušu terasi. Taču patiesībā visbiežāk cilvēki paslīd pavisam citos apstākļos: pēc īslaicīga lietus, no rīta, kad viss pa nakti ir kļuvis mitrs, vai arī tad, kad uz flīzēm paliek plāna ūdens kārtiņa, kuru pat uzreiz nevar pamanīt.
Tieši šādos brīžos kļūst skaidrs, kura ir tikai skaista dekoratīvā flīze un kura patiešām ir paredzēta lietošanai ārā. Ja virsma ir pārāk gluda, pat neliels mitrums var radīt slīdēšanu.
Īpaši bīstamas vietas ir zona pie mājas ieejas, kāpnēm, izejas uz dārzu, kā arī laukumi pie laistīšanas sistēmām vai vasaras virtuves. Tur ūdens parādās regulāri, pat tad, ja lietus nav lijis jau ilgu laiku.
Tāpēc, izvēloties flīzes, pirmajam jautājumam nevajadzētu būt: ,,Vai tās izskatās skaisti?’', bet gan: ,,Cik drošas tās būs, kad kļūs mitras?’’
Viena no visbiežāk pieļautajām kļūdām ir salīdzināt dažādus pretslīdes rādītājus, nesaprotot, ar kādu metodi tie ir iegūti.
Eiropā slīdamības novērtēšanai tiek izmantoti dažādi testi, kas apvienoti standartā EN 16165. Šādu testu rezultātus nevar uztvert kā vienotu skalu. Ja viens ražotājs norāda vienu testēšanas metodi, bet cits zīmols izmanto citu, tiešs salīdzinājums nav korekts.
Jo augstāka ir vērtība, jo lielāka ir pretestība slīdēšanai:
Papildus Eiropas marķējumam R9-R13 dažādās valstīs un atsevišķu ražotāju sortimentā var sastapt arī citus apzīmējumus. Piemēram, dažās kolekcijās tiek norādīts berzes koeficients (μ) vai klases pēc DIN 51130 standarta (A, B, C).
Ieteikums: vairāk uzmanības pievērsiet tehniskajai dokumentācijai, nevis reklāmas aprakstiem.
Ja ražotājs aprobežojas ar frāzēm, piemēram, ‘’pretslīdes virsma’’, nenorādot testēšanas metodi, šādu informāciju ir grūti uzskatīt par pietiekamu.
Privātmājai vairumā gadījumu pietiek ar R11 klasi. Ja terasei ir liels slīpums, blakus atrodas baseins vai reģionā bieži ir lietus un sals, labāk izvēlēties R12-R13 klasi, īpaši, ja tās ir flīzes grīdai, kas paredzētas pastāvīgai ekspluatācijai ārā.
Svarīgs aspekts: R marķējums ir laboratorijas testu rezultāts sausai, mitrai un piesārņotai virsmai. Reālos ekspluatācijas apstākļos slodze bieži ir lielāka, tādēļ ieteicams izvēlēties flīzes ar nelielu rezervi attiecībā uz pretslīdes klasi.
Katalogu fotogrāfijās visiespaidīgāk izskatās lielformāta plāksnes ar gludu virsmu. Tomēr tieši šādi risinājumi pēc lietus bieži vien rada problēmas.
Iemesls ir vienkāršs: vizuāli matētas flīzes ne vienmēr nodrošina labu saķeri. Daudz svarīgāks ir virsmas mikroreljefs.
Āra porcelāna keramikas ražotāji izmanto dažādus paņēmienus, lai palielinātu keramiskās flīzes pretslīdes īpašības:
Šeit rodas interesanta iezīme: segums, kas salonā izskatās mazāk iespaidīgs, ekspluatācijā bieži izrādās drošāks.
Ir vēl viena detaļa, ko daudzi neņem vērā. Izvēloties flīzes āra terasei, svarīgi ņemt vērā ne tikai pretslīdes klasi, bet arī flīžu formātu. Mazs un vidējs formāts (līdz 60 × 60 cm) nodrošina vairāk šuvju, kas nozīmē arī vairāk saķeres punktu. Savukārt lielformāta flīzes (80 × 80 cm un lielākas) izskatās moderni un dārgi, taču tām nepieciešama ideāli kvalitatīva ieklāšana un pareizi izveidots slīpums.
Pretējā gadījumā pēc ieklāšanas ūdens uzkrāsies nelielās peļķēs pie savienojuma vietām, un pat laba virsmas faktūra nepalīdzēs.
Vēl viens būtisks aspekts ir flīžu krāsa. Gaiši toņi vizuāli padara telpu plašāku, taču uz tiem vairāk redzami netīrumi un ūdens nospiedumi pēc lietus. Tumšas un piesātinātas krāsas šajā ziņā ir praktiskākas, lai gan saulē tās var ievērojami sakarst.
Pat visdrošākā virsma pilnībā neatrisina problēmu, ja materiāls slikti iztur āra apstākļus.
Pēc lietus ūdens iekļūst seguma mikroporās. Pēc tam iestājas aukstums. Mitrums sasalst, izplešas un pakāpeniski bojā materiāla struktūru no iekšpuses.
Tieši tāpēc terasei ir svarīgi ņemt vērā ūdens uzsūkšanas rādītāju.
Āra porcelāna keramikai viena no galvenajām priekšrocībām ir ūdens uzsūkšana, kas nepārsniedz 0,5 %. Šāds materiāls daudz labāk iztur atkārtotus sasalšanas un atkušanas ciklus.
Daudzi pircēji sala izturību uztver tikai kā ilgmūžības jautājumu. Taču praksē tā ir tieši saistīta arī ar drošību. Kad virsma sāk bojāties, tajā veidojas mikroplaisas, šķembas un lokālas deformācijas. Tas viss ietekmē seguma stabilitāti un pārvietošanās komfortu.
To ir īpaši svarīgi ņemt vērā, ja plānojat ieklāt, piemēram, flīzes zem apsildāmās grīdas.
Tāpēc pretslīdes īpašības nevar vērtēt atsevišķi no sala izturības.
Labām terases flīzēm vienlaikus jānodrošina abas šīs funkcijas.
Veikalos flīzes bieži tiek demonstrētas ideālos apstākļos – sausas, tīras un labi apgaismotas. Taču reālajā dzīvē apstākļi ir pavisam citādi.
Tāpat nevajadzētu vadīties tikai pēc kolekcijas izskata. Pat mūsdienīgākajos risinājumus ir vērts izvērtēt, balstoties ne tikai uz dizaina tendencēm, bet arī uz materiāla tehniskajām īpašībām.
Svarīgs ir līdzsvars.
Pirms iegādes pieprasiet tehnisko dokumentāciju un pievērsiet uzmanību vairākiem parametriem:
Noderīgi ir novērtēt arī reālu paraugu, nevis tikai fotogrāfiju. Pat kvalitatīvas terases flīzes var ievērojami atšķirties pēc faktūras un uzvedības mitros apstākļos. Ja iespējams, ir vērts vienlaikus salīdzināt vairākas virsmas – atšķirības bieži kļūst acīmredzamas jau pēc pirmā taustes kontakta.
Īpaša uzmanība jāpievērš arī ieklāšanas sistēmai. Pat kvalitatīvas flīzes zaudē daļu savu priekšrocību, ja uz to virsmas krājas ūdens.
Tāpēc kopā ar materiāla izvēli ir jāparedz:
Tieši šajā posmā kļūst skaidrs, ka terases drošība nav atkarīga no viena parametra, bet gan no vairāku risinājumu kombinācijas.
Terases flīžu izvēle nesākas ne ar dizainu, ne ar cenu.
Vispirms jāsaprot, kā materiāls uzvedīsies uz mitras virsmas. Pēc tam jāpārbauda marķējums un testu rezultāti. Tad jānovērtē virsmas faktūra, sala izturība un ūdens uzsūkšana. Un tikai pašās beigās jāsalīdzina dažādu kolekciju izskats.
Tikai pēc tam ir vērts aprēķināt nepieciešamo flīžu daudzumu.
Šāda pieeja var šķist mazāk ērta nekā izvēle pēc fotogrāfijas. Taču tieši tā palīdz izvairīties no situācijas, kad skaista terase pēc pirmā lietus kļūst slidena.